Kā darbu ar jauniešiem organizē Somijā...
Kā biedrības “Alūksnes nevalstisko organizāciju centrs” pārstāvei no 10. līdz 14.jūnijam man bija iespēja piedalīties mācību vizītē “Darbs ar jaunatni lauku organizācijās” Somijā. Mana galvenā interese bija Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) organizēšanas pieredze lauku teritorijās – kā ārzemju jauniešiem, kuri ierodas mūspusē veikt brīvprātīgo darbu, veidot draudzīgu un ieinteresētu cilvēku loku, lai no EBD projektu pieredzes iegūtu iespējami plašāka grupa. Vizītes laikā sapratu, ka no Somu pieredzes varu mācīties un iedvesmoties daudz vairāk.
1. SADARBĪBA. “Mēs nedarām labāk viens par otru, bet darām kopā,” teica vizītes galvenais organizators, kurš ir attiecīgā reģiona koordinators starptautisko sadarbību jomā (kas nebūt nav plaši izplatīta prakse Somijas lauku reģionos). Mērķtiecīgi centieni attīstīt plānveidīgu un jēgpilnu sadarbību bija galvenais pārsteigums somu praksē. Reģionāls jaunatnes lietu koordinators, kas strādā Tamperes un apkārtējo pašvaldību labā, un citi reģionāli koordinatori, kas veido atbalsta pasākumus jaunatnes darbiniekiem, kuri vieni paši strādā savās pašvaldībā. Mobilā jaunatnes darba “vienības”, kas dodas tikai tur, kur pašvaldības atvērtas sadarbībai. Vairākas pašvaldības uztur vienu mobilā darba auto. Jaunatnes darbinieki cieši sadarbojas ar skolām, sociālajiem darbiniekiem, policiju, vecākiem un citiem iesaistītajiem, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem jauniešiem atkal iziet sabiedrībā, izaicināt sevi, pārvarēt bailes, mācīties un iekļauties darba tirgū vai izglītības procesā. Dažādu organizāciju darbā nav runas par konkurenci – kurš labāk un vairāk strādās -, galvenais ir strādāt kopā, lai radītu pozitīvas pārmaiņas jauniešu dzīvē.
2. Darbs ar jauniešiem tur, kur jaunieši reāli ir. Somijā pastāv īpašs jaunatens darba virziens outreach youth work, kur jaunatnes darbinieki nav piesaistīti konkrētam jauniešu centram vai telpai, bet rod dažāda veida variantus, kā sasniegt jauniešus. Ņemot vērā milzīgos attālumus starp pilsētām, ciemiem un pat viensētām īpaši Somijas austrumos un ziemeļos, Somijā mērķtiecīgi tiek attīstīts mobilais darbs ar jauniešiem. Tas nozīmē, ka jaunatnes darbinieki regulāri dodas uz nelieliem ciemiem, lai satiktos ar jauniešiem un darītu zināmu, ka viņi ir blakus, ja nepieciešams aprunāties, lūgt palīdzību vai vienkārši pavadīt laiku, spēlējot kādu spēli, tādējādi veidojot savstarpēji uzticamas attiecības. Jaunatnes darbinieki var būt sastopami gan degvielas uzpildes stacijās, gan autobsu pieturās, gan skolās – tur, kur jaunieši reāli uzturas. Tāpat tiek izmantota interneta vide (digital youth work) – jaunatnes darbiniekiem spēlējot datorspēles vai esot aktīviem sociālo tīklu lietotājiem un veidojot kontaktu ar jauniešiem tur. Ja jaunietim ir problēmas, ko iespējams risināt sadarbībā ar citām institūcijām, jaunatnes darbinieks palīdz jaunietim (tikai ar piekrišanu) spert nākamos soļus. Ja rodas jautājums, kāpēc laiku veltīt tiem, kuri paši nav aktīvi? Vienkārši – Somijas valdība ir izrēķinājusi, ka 1 nestrādājošs jaunietis bez izglītības, dzīves un sociālām prasmēm, valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro. Lētāk naudu ir ieguldīt kvalitatīvos atbalsta mehānismos.
3. ĻAUT BŪT. Viens klasisks mazpilsētas jauniešu centrs – liela telpa ar virtuves, kino, spēļu zonu un visdažādākajos veidos apzīmētām sienām. Jaunatnes darbiniece stāsta, ka jaunieši paši laika gaitā apgleznojuši sienas. Kādam var likties, ka krāsas nav pietiekami saskaņotas, ka līnijas nav pietiekami taistas un zīmējumi izstrādāti. Tomēr galvenā būtība jaunatnes darbā ir ļaut jauniešiem būt jauniešiem, izteikt trakas idejas un tās īstenot, pašiem organizēties un darboties. Kamēr tu neaizskar citus, nelamājies, nelieto fizisku spēku, tu vari būt gan skaļš, gan ekstravagants. Tu vari būs tas, kas esi vai kas vēlies būt.
4. BŪT KOPĀ. “Darbs ar jauniešiem nav par darīšanu, bet par būšanu kopā,” izteicās kāds no Somijas jaunatnes darbiniekiem. Jaunatnes darbinieki ir atbalsts jauniešiem, plecs un iespēja lūgt palīdzību. Un, kas svarīgi, neko nedarot jauniešiem “aiz muguras” bez piekrišanas vai domu apmaiņas. Tik bieži mēs mēģinām aizpildīt klusumu, telpu un galvu ar visdažādākajām aktivitātēm, kas nodarbinātu, izklaidētu vai pamācītu jauniešus. Varbūt var vienkārši sākt ar jautājumu, kā tev iet un kas notiek tavā dzīvē. Un balstoties uz sadzirdētu, kopā var domāt tālākot soļus. Tādējādi var taupīt enerģiju, kas tiek investēta aktivitāšu organizēšanā, kuras jauniešiem vispār nav saistošas vai kur jaunieši ir tikai kā skaista dekorācija.
Katrā ziņā pēc mācību vizītes nebija sajūta, ka Tur viss notiek, bet pie mums nekā nav. Latvijā darbs ar jauniešiem katrā pašvaldībā ir atšķirīgos attīstības līmeņos, bet izaugsme, superentuziastiski jaunatnes darbinieki un situāciju saprotošas pašvaldību vadības ir. Strādājot pie savstarpējās uzticēšanās un patiesi jēgpilnas sadarbības veidošanas, arī mēs varam savus ierobežotos resursus ieguldīt gan labāka darba ar jaunatni tīkla, gan citu izaicinājumu risināšanā.
Ikviens jaunatnes darbinieks, jauniešu līderis vai ikviens cits, kurš strādā ar jauniešu mērķauditoriju, var pieteikties dalībai dažādos mācību pasākumos, ko nodrošina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Aktuālā informācija meklējama mājas lapā www.jaunatne.gov.lv.
Mācību vizīte “Youth Work in Rural Organizations” tika finansēta ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Ilze Zvejniece
Alūksnes NVO atbalsta centra projektu vadītāja