Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit(18/2024) 10.05.2024.

LPA biedru priekšlikumi valsts budžeta prioritātēm 2025. gadam

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir apkopojusi biedrorganizāciju sniegtos priekšlikumus valsts budžeta prioritātēm pilsoniskās sabiedrības attīstības, jaunatnes, veselības, labklājības, izglītības, zinātnes un vides jomās.

Kā iepriekš minēts, LPA aprīlī Ministru kabinetam nosūtīja izstrādātus priekšlikumus valsts budžeta prioritātēm 2025. gadam un priekšlikumus 2025., 2026. un 2027. gada budžeta ietvaram, atbalstot sektoram būtiskas programmas, ar mērķi Latvijā nodrošināt stabilu, demokrātiskās vērtības balstītu un organizēties spējīgu pilsonisko sabiedrību.

Papildus LPA aicināja biedrības un nodibinājumus aktīvi iesaistīties valsts budžeta plānošanas procesā, sazinoties ar attiecīgajām nozaru ministrijām, un, ja rodas papildu priekšlikumi nozaru atbalstam, iesūtīt tos LPA, kurus apkopotā veidā nodot lēmumu pieņēmējiem. Ar LPA biedrorganizāciju priekšlikumiem valsts budžetam var iepazīties šeit.

Brīvprātīgā darba attīstības atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un ilgtermiņa

Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA) kopā ar Latvijas Jaunatnes padomi, Vidusdaugavas NVO centru, biedrību "Nītaureņi", Latvijas Samariešu apvienību, Gribu palīdzēt bēgļiem un Latvijas skautu un gaidu centrālo organizāciju ir vērsušās pie Ministru kabineta un Labklājības ministrijas, aicinot mērķtiecīgi atbalstīt brīvprātīgā darba attīstību Latvijā. Organizācijas aicina programmai “Atbalsts brīvprātīgo darbam”, sākot no 2025. gada valsts budžeta, katru gadu atvēlēt vismaz 500 000 eiro.

LPA 2024. gada martā kopā ar pārējām iesaistītajām organizācijām veica aptauju biedrībām un nodibinājumiem par brīvprātīgā darba atbalsta vajadzībām. Aptaujā piedalījās pārsvarā nacionāla līmeņa, lokāla un starptautiska līmeņa organizācijas, kas pārstāv dažādas jomas, tostarp pilsoniskās sabiedrības attīstību, cilvēktiesības, labdarību, sociālos pakalpojumus, u.c. Aptaujas rezultāti norāda, ka biedrības un nodibinājumi vēlas mērķtiecīgu ilgtermiņa brīvprātīgā darba atbalstu, ne īslaicīgu atbalsta programmu.

Lielākā daļa respondentu norādīja, ka projektu īstenošanas periodam atbalsta programmas ietvaros jābūt 1-2 vai 1 gadam, kā arī pieejamajam finansējumam projekta īstenošanai jābūt 20 000 – 25 000 eiro.

Lai īstenotu ilgtermiņa atbalstu, organizācijas izveidoja priekšlikumus projekta konkursa nolikuma pamatam brīvprātīgā darba atbalsta programmas ietvaros.

1. brīvprātīgā darba atbalsta programmas projektos būtu jāatbalsta tādas aktivitātes kā brīvprātīgā darba koordinēšana, apmācības par brīvprātīgā darba veikšanu, brīvprātīgā darba popularizēšanas pasākumi, sadarbības veicināšana starp brīvprātīgā darba veicējiem, atbalsts citām NVO brīvprātīgā darba veikšanā un citas aktivitātes;
2. projektu konkursā pieejamajam finansējumam vajadzētu būt vismaz 500 000  eiro;
3. vienam projektu iesniedzējam pieejamais maksimālais finansējums - 50 000 eiro apmērā;
4. projekta īstenošanas periodam vajadzētu būt vismaz vienam gadam un konkursam rīkotam ik gadu.  

Organizācijas aicina Labklājības ministriju, kā atbildīgo par brīvprātīgā darba attīstību, iesniegt pieprasījumu šīs programmas finansējumam no valsts budžeta. Ar atzinumu var iepazīties šeit.  

Memoranda padome jaunajā paplašinātajā formātā pārrunā aktualitātes valsts budžeta izveidē

Trešdien, 8. maijā, Memoranda padomes sēde pirmo reizi norisinājās jaunajā paplašinātajā formātā – līdzās Memoranda padomes locekļiem sēdē piedalījās Ministru prezidente Evika Siliņa un Memoranda padomē pārstāvēto Finanšu, Iekšlietu, Kultūras, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ministri. Plānots, ka Memoranda padomes sēdes paplašinātajā sastāvā turpmāk notiks reizi gadā. Sēdē arī tika paziņots par deviņu jaunu organizāciju pievienošanos Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandam.

Memoranda sēdē tika apspriestas šādas aktualitātes:

• Finanšu ministrs Arvils Ašeradens dalījās ar aktualitātēm par valsts budžeta plānošanas procesu, ieskicējot galvenos finanšu datus un jauno Eiropas Savienības fiskālo ietvaru, kas ietekmēs 2025. gada budžeta lēmumus, kā arī prezentēja Valdībā apstiprināto budžeta sagatavošanas grafiku. Finanšu ministrs solīja Ministru kabineta sēdē īpaši uzsvērt visām nozaru ministrijām par nepieciešamību konsultēties ar NVO budžeta plānošanas procesā, skaidrojot, ka aktīvāks process varētu notikt jūnijā.
• Domnīcas Providus direktore Iveta Kažoka prezentēja labās prakses piemērus biedrību un nodibinājumu iesaistei valsts budžeta plānošanas procesā, kā arī uzsvēra, ka budžeta izstrādes procesam, organizāciju ieskatā, ir jābūt izplānotam, atklātam un ar savlaicīgu NVO iesaisti;
• LPA direktore Kristīne Zonberga prezentēja jaunākos datus par biedrību un nodibinājumu skaitu un aktivitāti to darbībā. K. Zonberga prezentēja NVO priekšlikumus 2025. gada budžetam t.s. horizontālo programmu nosegumam. Ar vēstuli valsts budžeta prioritātēm 2025. gadam var iepazīties šeit.
• K. Zonberga arī aktualizēja LPA biedrorganizāciju konkrēto nozaru priekšlikumus, par kuriem LPA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, un aicināja ministrus un ierēdniecību aktīvi aicināt organizācijas uz sanāksmēm, lai šos priekšlikumus pārrunātu.
• Sēdes noslēgumā norisinājās diskusija par jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iekļaušanu lēmumu pieņemšanā par budžeta prioritātēm, kā arī par potenciālu pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecību Finanšu ministrijas struktūrās, kurās tiek apspriesti, piemēram, nodokļu jautājumi, kas skar ne tikai NVO, bet vienlaicīgi arī citus sektorus.

Sēdes materiāli ir pieejami šeit. Nākamā Memoranda padomes sēde norisināsies 29. maijā.