Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit (43/2023) 17.11.2023.

Iepazīstoties ar izstrādāto Valdības rīcības plāna projektu, Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) secināja, ka valdības prioritārajos uzdevumos nav iekļauti vairāki būtiski aspekti. Tādēļ trešdien, 15. novembrī, LPA atbildīgajām ministrijām nosūtīja vēstuli, aicinot atkārtoti izvērtēt biedrības sniegtos priekšlikumus.

LPA aicina veikt redakcijas izmaiņas Valdības rīcības plāna 21.1. punkta pasākuma aprakstā, kas attiecas uz atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai un līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos. LPA aicina noteikt skaidri definētu un sistemātisku finansējumu pilsoniskās sabiedrības attīstībai, nodrošinot, ka atbalsts tiek integrēts valsts budžeta veidošanas procesā ar mērķi – veicināt pilsoniskās sabiedrības kapacitāti un ekonomisko izaugsmi, kā arī aicina precizēt finansējumu brīvprātīgā darba veicināšanai.

LPA arī iesaka konkrētus rīcības plāna formulējumu uzlabojumus, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību, sekmētu mazākumtautību un mazaizsargāto grupu integrāciju, kā arī stiprinātu vietējās kopienas. LPA aicina īstenot un ieviest pilsonisko dialogu, lai radītu apstākļus kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam, nodrošinot interešu pārstāvības daudzveidību un līdzsvaru. Ar LPA sniegtajiem priekšlikumiem, kas adresēti Kultūras ministrei Agnesei Loginai, Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim un Sabiedrības integrācijas fonda direktorei Zaigai Pūcei, var iepazīties šeit.

LPA arī izsaka viedokli par Valdības rīcības plāna 2. punktu par Krīzes vadības centra nepieciešamību, akcentējot tā nozīmi valsts aizsardzības sistēmā, un aicina redakcijā ne tikai minēt Krīzes vadības centram nepieciešamo tiesisko regulējumu un dokumentāciju, bet arī paša centra darbības uzsākšanu. LPA arī pievēršas civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, aicinot skaidrāk definēt iesaistīto institūciju atbildības un kompetences, kā arī uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmas. LPA uzsver, ka aizsardzības un drošības politikas efektivitāte ir atkarīga ne tikai no valsts institūciju spējām, bet arī no pilsoniskās sabiedrības iesaistes un noturībspējas. Šī iemesla dēļ biedrība aicina uzlabot sabiedrības pašorganizēšanās mehānismus un starpsektoru sadarbību krīžu pārvarēšanai, kā arī  veicināt plašāku sabiedrības dalību valsts drošības un aizsardzības politikas veidošanā. Ar LPA sniegtajiem priekšlikumiem par Valdības rīcības plāna 2. punktu, kas adresēti Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim, var iepazīties šeit.

LPA iepriekš sniedza priekšlikumus Valdības rīcības plānam, aicinot ieviest pilsonisko dialogu, lai radītu apstākļus kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam un nodrošinot interešu pārstāvības daudzveidību un līdzsvaru.

Eiropas bezpeļņas likuma centrs publicē ziņojumu “Jaunas dimensijas sabiedrības līdzdalībai”

Eiropas bezpeļņas likuma centrs (European Centre for Non-profit Law) jeb EBLC 13. novembrī publicēja ziņojumu “Jaunas dimensijas sabiedrības līdzdalībai”, kurā ir apkopoti dažādi iesaistes veicināšanas modeļi un prakses Eiropas Savienībā (ES). Latvijas Pilsoniskā alianse iepazinās ar ziņojuma saturu un izcēla tā būtiskākos punktus.

Lai gan pilsoniskā līdzdalība politikas veidošanā Eiropas Savienības līmenī ir neapstrīdami uzsvērta ES pamata dokumentos, tai skaitā Lisabonas līgumā, līdzdalības rīkiem ir jāspēj pielāgoties jaunajām digitālajām tendencēm, turklāt lēmumu pieņēmējiem ir jānodrošina rīki, kas līdzdalības procesus padara iekļaujošus un caurspīdīgus. Ziņojums vēsta, ka vairākās ES dalībvalstīs ir ieviesti vairāki inovatīvi līdzdalības mehānismi, piemēram, automatizēti digitāli sabiedrības līdzdalības rīki, spēļu elementi un dažādas digitālas spēles, dzīvās laboratorijas (“Living Labs”) un sociālie mediji.

Kā Latvijas labie piemēri ziņojumā minēta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un Latvijas Pilsoniskās alianses virtuālās izlaušanās spēles “Demokrātija 2084” un spēle par ES vērtībām.

Autori ziņojuma beigās sniedz rekomendācijas, kurās aicina nacionāla līmeņa institūcijas izveidot sistemātiskas struktūras pilsoniskā dialoga uzturēšanai, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti lēmumu pieņemšanā, kā arī ieguldīt vairāk caurspīdības un atbildības šo pasākumu veicināšanā, ar sociālo tīklu vai citu platformu palīdzību aktīvi publicējot informāciju par līdzdalības iespējām. Savukārt pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiek aicinātas iestāties par iekļaujošāku indivīdu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību gan ES, valsts un vietējā līmenī, kā arī izveidot platformu labāko praksšu, zināšanu un informācijas apmaiņai, un veicināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības iesaistē un lēmumu pieņemšanā.

Ar ziņojuma pilnu versiju var iepazīties šeit.

24. novembrī notiks virtuālās izlaušanās istabas spēle par Eiropas Savienības vērtībām

Aicinām piektdien, 24. novembrī, piedalīties virtuālās izlaušanās istabas spēlē par Eiropas Savienības (ES) vērtībām!  Demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un citas ES pamatvērtības ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, taču vērtības nav pašsaprotamas – tās ir jāizprot, jānovērtē un rūpīgi jāsargā. Tāpēc Latvijas Pilsoniskā alianse ir izstrādājusi virtuālu izlaušanās istabu, kuras pamatā ir distopiska tiešsaistes spēle, kurā tiek izspēlēts scenārijs: kas notiktu, ja Eiropas Savienība tiktu sagrauta politiska populisma dēļ un tās vērtības tiktu zaudētas? Spēles mērķis ir rosināt novērtēt Eiropas Savienības garantētās vērtības. Reģistrēties spēlei var šeit.

• Pasākums norisināsies piektdien, 24. novembrī, pl. 11.00, Latvijas Pilsoniskās alianses biroja telpās Alberta ielā 13, 6. stāvā (ieeja no Strēlnieku ielas puses).
• Savukārt dienas otrajā pusē pl. 15.00 notiks diskusija par ES vērtībām un nākotni. Diskusijā piedalīsies ES lietu eksperti.

Pasākums notiek “Svinēsim demokrātiju” projekta ietvaros, kura merķus ir aicināt iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas piedalīties atklātās, iedvesmojošās un informatīvās aktivitātēs par demokrātiskām un Eiropas Savienības (ES) vērtībām, vienlaikus veidojot izpratni par demokrātijas garantētajām tiesībām, tai skaitā dalību vēlēšanās, kuras varam uzskatīt par demokrātijas svētkiem. Projektu “Svinēsim demokrātiju” finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo tikai Latvijas Pilsoniskās alianses viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.

Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit (42/2023) 10.11.2023.

10. novembrī Latvijas Pilsoniskā alianse aicināja ikvienu interesentu piedalīties pasākumā “Atskatoties atpakaļ, sperot soli uz priekšu”, kurā bija iespēja iepazīties ar šobrīd aktuālākajiem jautājumiem pilsoniskās sabiedrības jomā Latvijā un plānotajām iespējām un aktivitātēm 2024. gadā. Ar pasākuma ierakstu var iepazīties šeit. Pasākumā tika apskatīta jaunākā informācija par pilsoniskās sabiedrības tendendencēm un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, no tiem izceļot būtiskākos:

• 2022. gada dati liecina, ka 25% no visām biedrībām un nodibinājumiem (BN) neiesniedz gada pārskatus. Šādu BN skaits un īpatsvars pēdējos četros gados ik gadu ir pieaudzis – no 14% 2009. gadā.
• Samazinās jaunu NVO dibināšanas dinamika. Ja 2010. – 2023. gadu posmā tika dibinātas ne mazāk kā 1,5 tūkstoši jaunu organizāciju, tad pēdējo četru gadu posmā ik gadu tiek dibinātas mazāk nekā tūkstotis. organizāciju. Savukārt 2023. gadā pirmo reizi pēdējo 7 gadu laikā dibināšanas dinamika būs pieaugoša attiecībā pret iepriekšējo gadu.
• 2022. gadā BN saņemto ziedojumu apjoms bijis 97,7 milj. eiro un tas ir par 55% vairāk nekā gadu iepriekš. Visbūtiskāk pieauguši fizisko personu ziedojumi, kas 2022. gadā bijuši par 63% lielāki, nekā iepriekš. Dati arī liecina, ka izteikti pieauguši tieši rezidentu ziedojumi, kamēr nerezidentu ziedojumi mainījušies nebūtiski.  

Plašāka informācija pieejama šeit.

Uz pirmo Demokrātijas viktorīnu atskatoties

Ceturtdien, 9. novembrī, tika aizvadīta pirmā Demokrātijas viktorīna. Viktorīna notika “Kalnciema Ezītis miglā” un tajā pirmo vietu ieguva komanda “Dominance”. Spēlētāji balvā ieguva kāršu spēli “Demokrātijas spogulis”.

Demokrātijas viktorīnās aicināti pieteikties nevalstisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvji, kā arī iedzīvotājus novembrī piedalīties kādā no četrām Demokrātijas viktorīnām Rīgā un Pierīgā. Viktorīnās ikviens interesents varēs pārbaudīt savas zināšanas demokrātijas un nevalstiskā sektora jomā. Nākamās trīs viktorīnas plānotas mēneša ceturtdienās:

• 16. novembrī Siguldā, “Kussh Brewery”, pl. 19.00 – 21.00
• 23. novembrī Baložos, "BŪT cafe", pl. 19.00 – 21.00
• 30. novembrī Mārupē – TBA

Viktorīnu mērķis ir stiprināt un veidot saikni starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem Latvijā, kā arī veicināt iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktivitātēs. Demokrātijas viktorīnās varēs piedalīties bez maksas, taču dalībnieku skaits būs ierobežots, tāpēc LPA aicina laikus pieteikt savu dalību. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.

Demokrātijas viktorīnas tiek veidotas Demokrātijas akadēmijas ietvaros. Demokrātijas akadēmijas mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrību un tās ilgtspēju, uzlabojot sabiedrības prasmes un zināšanas par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem.

Latvijas Pilsoniskā alianse meklē juristu, lai izstrādātu juridisko dokumentu paraugus. Izstrādātie paraugi tiks apkopoti digitālā rokasgrāmatā, kas ir nepieciešami organizāciju darbā (kā ikvienai juridiskai personai), papildus iekļaujot skaidrojumus, kā izvēlēties atbilstošāko dokumenta formu konkrētajai situācijai. Plānotais darbības uzsākšanas un rezultāta nodevuma periods: 2023. gada decembris – 2024. gada februāris.

Darba uzdevumi un nodevumi:

• juridisko dokumentu paraugu izveide, kas atbilst ES un Latvijas tiesiskajam regulējumam, kuri tiks apkopoti “LĪGUMU ROKASGRĀMATĀ”;
• izstrādāt skaidrojošo juridisko komentāru par līgumiem.

Juristam procesā nepieciešams sadarboties ar Latvijas Pilsoniskās alianses komandu un citām iesaistītajām pusēm. Pakalpojuma summa: 2000,00 EUR, iekļaujot visus nodokļus.

Pieteikšanās līdz 2023. gada 28. novembrim, sūtot CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu alianse@nvo.lv.

Jurists tiek piesaistīts pētījuma projekta "Pētījumi par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024" ietvaros. Pētījums tiek veikts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit (41/2023) 03.11.2023.

Latvijas Pilsoniskā alianse ir nosūtījusi vēstuli 14. Saeimas deputātiem, aicinot 2024. gada valsts budžetā paredzēt papildu finansējumu NVO fondam.

LPA uzsver, ka Latvijas nevalstiskais sektors ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību. Tādēļ vēstulē LPA aicina Saeimu programmai “Nacionālais NVO fonds” piešķirt papildus resursus, kas kopumā veidotu NVOF vismaz 5 miljonu euro apjomā (iztrūkstošā daļa 2024.gadā - 2,7 milj.euro), lai īstenotu mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku, stiprinātu pilsoniskās sabiedrības kapacitāti un radītu atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos valstī.

Papildus finansējuma nepieciešamību LPA arī pamato ar straujo inflāciju un iesniegto projektu pieteikumu skaitu, kas pārsniedz pieejamo resursu pieejamību divas reizes, kā arī norāda, ka 2023. gadā beidzas finansējums no EEZ/NOR finanšu instrumenta (Aktīvo iedzīvotāju fonds), kas pēdējos trīs gadus bijis būtisks finanšu avots organizācijām. Ar vēstuli var iepazīties šeit.

Četras iespējas līdzdalībai: NVO iespējas pārstāvēt sektoru

Memoranda padomes sekretariāts ir izsludinājis četras dažādas iespējas, kurām nevalstisko organizāciju pārstāvji var pieteikties, lai ar Memoranda padomes dotu mandātu pārstāvētu sektoru. Deleģētajiem pārstāvjiem jābūt gataviem sniegt atgriezenisko saiti un pārstāvēt Memoranda padomes un NVO un MK sadarbības memorandu parakstījušo organizāciju viedokli.

1. Projektu konkursu programmas "Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” vērtēšanas komisijas loceklis un tā aizvietotājs.
2. Memoranda padomes pārstāvis Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē:
3. Valsts pētījumu programmas “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” stratēģiskās vadības padomes loceklis.
4. Darba grupas Latvijas dalības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) koordinēšanai loceklis.

Detalizētu informāciju par iespējām pieteikties var uzzināt šeit.

LPA aicina nodrošināt pašvaldību referendumus no

2024. gada, kā tas noteikts likumā

Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) Politikas koordinatore Līna Austra Putāne pirmdien, 30. septembrī, piedalījās diskusijā saistībā ar Pašvaldību referendumu likumu, savukārt trešdien, 1. novembrī, – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā. Iekšlietu ministrija piedāvāja atlikt pašvaldību referendumu ieviešanu par diviem gadiem – līdz 2026. gadam, jo tam nepieciešamo elektronisko sistēmu sagatavot līdz nākamā gada 1. janvārim neesot iespējams. LPA uzskata, ka nepieciešams rast pēc iespējas ātrāku risinājumu pašvaldību referendumu ieviešanai.

Pašvaldību referendumi kā demokrātijas instruments iedzīvotājiem ir solīts jau kopš 1997. gada. Tādēļ LPA aicina rast risinājumu un kompromisu vietējo referendumu ieviešanai – arī, ja tas neatbilst sākotnējām iecerēm par vienotu tehnisku risinājumu visām pašvaldībām. “Un nevar piekrist Centrālās vēlēšanu komisijas apgalvojumam, ka jau šobrīd spēkā esošais Pašvaldību likums paredz virkni sabiedrības līdzdalības iespēju vietējo pašvaldību lēmumu pieņemšanā, jo šie sabiedrības līdzdalības mehānismi, atšķirībā no pašvaldību referendumiem,  nav juridiski saistoši,” stāsta LPA politikas koordinatore Līna Putāne.

Pirmdienas diskusijā tika panākts kompromiss – pārcelt pašvaldību referendumu ieviešanu līdz nākamā gada 1. septembrim, par ko plašāka informācija pieejama šeit. Taču Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti sēdē trešdien, 1.novembrī, lēma pagarināt referendumu ieviešanas termiņu – 2025.gada augustā. Nākamajā Saeimas komisijas sēdē otrdien, 7. novembrī, tiks turpināts apspriest likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kā arī grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā.

Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit (40/2023) 27.10.2023.

Memoranda sēdē pārrunā Valdības rīcības plānu un pilsoniskā dialoga spēcināšanas pasākumus

Trešdien, 25. oktobrī, norisinājās Memoranda padomes sēde, kurā piedalījās Ministru prezidente Evika Siliņa, lai pārrunātu aktualitātes nevalstisko organizāciju sadarbībā ar valsts pārvaldi un pilsoniskā dialoga stiprināšanu.

Sēdes laikā Ministru prezidente akcentēja, cik nozīmīgi ir iesaistīt nevalstiskās organizācijas (NVO) sabiedriskajos un politiskajos procesos, kā arī veicināt pilsonisko dialogu. Veidojot šī gada budžetu, valdība ir paredzējusi Memoranda padomei papildu finansējumu 200 000 eiro apmērā ik gadu, tādā veidā atbalstot NVO iesaisti un stiprinot Memoranda padomi kā pilsoniskā dialoga centrālo platformu.

Ministru prezidente arī norādīja, ka pašlaik redz Kultūras ministriju kā vienīgo iespējamo atbildīgo iestādi par pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumiem politikas plānošanā un koordinēšanā, savukārt Memoranda padomi, lai pārrunātu pārresoru un starpsektoru jautājumus gadījumos, kad nav iespējams vienoties vienas nozares ietvaros. Šī bija atbilde uz NVO pārstāvju aicinājumu Ministru prezidentei nozīmēt politiski atbildīgo ministru par pilsoniskās sabiedrības darbību un attīstību, vai Ministru prezidentei pašai uzņemties šo jomu, jo atbildība par NVO sektoru un līdzdalības jautājumiem valsts pārvaldē ir izkliedēta starp dažādām ministrijām.

LPA direktore Kristīne Zonberga aicināja publiskot Valdības rīcības plānu tiklīdz Valsts Kanceleja būs izveidojusi tā apkopoto melnrakstu, tādējādi to nodrošinot pieejamu un ikvienai organizācijai komentējamu. E. Siliņa apstiprināja, ka uzdos uzdevumu nozaru ministriem, ka Valdības rīcības plāna ietvaros atbildīgajām ministrijām ir jāizdiskutē jautājumi ar attiecīgajām NVO. Plašāk šeit.

Latvijas Pilsoniskā alianse ir apkopojusi biedrorganizāciju priekšlikumus Valdības rīcības plānam sociālajā, jaunatnes, sabiedrības saliedētības, veselības, vides, kultūras un satiksmes jomās. Šie priekšlikumi ietver dažādus pasākumus, sākot no ārpusģimenes aprūpes stiprināšanas un bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanas līdz jauniešu līdzdalības veicināšanai, vietējo pašvaldību referendumiem un "Rail Baltica" infrastruktūras attīstībai.

Kā septembra Memoranda sēdē apstiprināja Ministru prezidente Evika Siliņa, tuvākajā laikā atbildīgajām ministrijām ir jāizdiskutē jautājumi ar attiecīgajām NVO.

Ar priekšlikumiem var iepazīties šeit.

Novērtējot Labklājības ministrijas centienus uzlabot sociālo inovāciju attīstības ekosistēmu Latvijā, LPA tomēr atkārtoti iebilst pret ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par iespējām nodrošināt nacionālā sociālo inovāciju kompetences centra darbību” minēto Sociālā inovāciju kompetences centra funkciju deleģēšanu Sabiedrības integrācijas fondam (SIF). LPA ieskatā, ziņojumā minētās 4. punkta funkcijas – kapacitātes celšana, sadarbības tīkla izveide, zināšanu pārnese un sinerģijas radīšana – būtu vēlams deleģēt institūcijām ar jau zināmu kapacitāti un pieredzi šo funkciju īstenošanā, proti, nevalstiskā sektora organizācijām. Ar atzinumu var iepazīties šeit.

Informācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informācijas saturu atbild Latvijas Pilsoniskā alianse.

Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit (39/2023) 20.10.2023.

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir izstrādājusi priekšlikumus Valdības rīcības plāna pasākumiem, aicinot plānā iekļaut Valdības apņemšanos Latvijā veidot stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsonisko sabiedrību. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kas veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos, kā arī tas ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši svarīgi esošajā ģeopolitiskajā situācijā.

Tāpat tiek aicināts organizēt plašu un iesaistošu konsultāciju procesu un dialogu ar dažādu jomu nevalstiskajām organizācijām.

LPA aicina rīcības plānā iekļaut sekojošas darbības:

• izveidot un ieviest krīzes vadības sistēmu, paredzot arī sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismu stiprināšanu;
• ieviest pilsonisko dialogu, lai radītu apstākļus kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam, nodrošinot interešu pārstāvības daudzveidību un līdzsvaru. Veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iniciatīvu īstenošanai sabiedriskam labumam un sabiedrības saliedētībai.

Kā septembra Memoranda padomes sēdē informēja Valsts kancelejas pārstāvis Pēteris Vilks, pašlaik notiek darbs pie Valdības rīcības plāna izstrādes. Ministrijām sākotnējie priekšlikumi ir jāiesniedz līdz šodienai, 20. oktobrim, turklāt šis termiņš attiecas arī uz Valsts kancelejas pasākumiem un horizontālajiem jautājumiem, tāpēc LPA aicina biedrības un nodibinājumus savus priekšlikumus izstrādāt savlaicīgi.

Ar LPA priekšlikumiem Valdības rīcības plānam var iepazīties šeit.

Latvijas Pilsoniskā alianse ir iesniegusi atzinumus četriem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātājiem noteikumu projektiem. LPA sniedz priekšlikumus, kas saistās ar nepieciešamību ieviest ieklaujošu sabiedrības līdzdalības procesu, mērķtiecīgi iekļaujot mērķgrupas, kuras var ietekmēt tiesību aktu projekts. Proti, līdzdalības procesā aicināt pārstāvošās mērķgrupas un organizācijas piedalīties sanāksmēs par tiesību aktiem, kas ietekmē šīs mērķgrupas, kā arī izvēlēties dažādus sabiedrības līdzdalības veidus, kas nodrošina sabiedrības pārstāvju efektīvu iesaisti attiecīgajā projektā. Tas ietver atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību un aktuālu informāciju par līdzdalības iespējām projektu izstrādes procesā.

Priekšlikumi paredz:

• Sabiedriskajā apspriešanā iesaistīt sabiedrības mērķgrupas vai mērķgrupas pārstāvošanās organizācijas, kuras tieši skars attiecīgais tiesību akts, un nodrošināt sanāksmes norisi, ar sabiedrisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā un piemērotākajā formātā;
• Ne mazāk kā 14 dienu laikā pirms publiskās apspriešanas būtu norādīta norises vieta un laiks, formāts un atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija. Neklātienes vai hibrīdsanāksmes gadījumā jānorāda tiešraides vieta un tīmekļvietnes saite.

Plašāka informācija pieejama šeit.

Trešdien, 25. oktobrī, notiks ikmēneša Memoranda padomes sēde, kuras virstēma būs Valdības rīcības plāns. Šajā sēdē piedalīsies arī Ministru prezidente Evika Siliņa, lai pārrunātu aktualitātes nevalstisko organizāciju sadarbībā ar valsts pārvaldi. Tāpat Memoranda sēdes darba kārtībā plānota jaunu organizāciju pievienošanās Memorandam.  

Kā iepriekš minēts, Latvijas Pilsoniskā alianse ir aicinājusi biedrības un nodibinājumus aktīvi piedalīties Valdības rīcības plāna izstrādē un iesniegt ne tikai nevalstiskā sektora horizontālos, bet arī nozaru priekšlikumus. Valdības rīcības plāns ir jāizstrādā trīs mēnešu laikā pēc valdības apstiprināšanas. Lai to panāktu, Ministru prezidente Evika Siliņa š. g. 21. septembrī uzdeva ministriem uzsākt Rīcības plāna izstrādi, sadarbojoties ar NVO, sociālajiem un sadarbības partneriem.

25. oktobrī sēdes sākums būs pl. 13.00, to tiešraidē varēs vērot šeit.