Eiropas brīvprātīgais darbs maina

2018.gada nogale un 2019.gada pats sākums divās Alūksnes un Apes novadu izglītības iestādēs atnāca ar pavisam jaunu pieredzi. 2018.gada oktobra beigās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā brīvprātīgo darbu sāka Aleksandra no Francijas, bet 2019.gada janvāra pēdējā dienā Alūksnē ieradās franču jaunietis Antuāns, kurš līdz augusta beigām strādā pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”.

Aleksandras pārdomas par Eiropas Brīvprātīgā darba pieredzi.

Jautāta, ko dalība Eiropas Brīvprātīgā darba projektā Aleksandrai devusi, viņa stāsta, iemācījusies vairāk par sevi. “Pirms Latvijas es nezināju, ko domāt par dzīvi. Vecmamma teica, lai atrodu darbu, dzīvoju dzīvi kā ierasts. Francijā nav īsta izaicinājuma, viss ir pierasts un zināms. Atbraukt uz pilnīgi jaunu vietu, kur nezinu valodu, kultūru, cilvēkus, ir liels solis. Tagad zinu, ka varu dzīvot patstāvīgi. Tagad vēlos jaunu ārvalstu pieredzi. Vecmamma noteikti nebūs pārāk priecīga.”

Aleksandra stāsta, ka sākuma bijis nedaudz grūti, jo neko nezināja. Uz Latviju viņa brauca bez informācijas bagāžas, jo vēlējās valsti iepazīt pilnīgi no jauna, bez iepriekšējiem pieņemumiem un priekšstatiem. Sākotnēji ir bijis grūti saprast, kā cilvēki komunicē, saprast dažādos skatu punktus. Bet viņa priecājas, ka arī vietējie cilvēki ļoti centās, lai saprastos. Aleksandra jau Francijā esot, centās kļūt atvērtāka, vairāk komunicēt ar citiem cilvēkiem. Tāpēc lēmums iesaistīties projektā viņai bijis jo īpašs. Esot Latvijā viņa jūt, ka ir kļuvusi daudz atvērtāka, izmēģinājusi daudz ko jaunu.

Strādājot skolā, Aleksandra novērojusi atšķirības start skolām Francijā un Latvijā. Viņai pārsteigums bijis, ka vēsturei šeit veltīti divi atšķirīgi mācību priekšmeti – Latvijas un Pasaules vēsture. Interesanti, ka puišiem un meitenēm ir nodalītas darbmācības stundas. Apes skolā skolēni gan mācībās, gan brīvajā laikā izmanto daudz galda spēļu. Tāpat sākotnēji viņa nevarēja saprast, kā tik īsā mācību stundā (40 minūtes) iespējams apgūt visu nepieciešamo, jo Francijā mācību stunda ir apmēram 50 minūtes gara. Vislielāko atšķirību Aleksandra saskatījusi skolēnu un skolotāju attiecības, kas ir ciešas, personiskas un ģimeniskas. Apes skolā tiek organizētas dažādas ekskursijas, brīvā laika un pēcstundu aktivitātes, līdz ar to skolotāji un skolēni ne tikai formāli mācās nepieciešamo, bet arī daudz vienkārši sarunājas, diskutē, jautā. Ļoti vērtīgas Aleksandras skatījumā ir ekskursijas, kur dodas skolēni un skolotāji, jo ekskursijas bērniem un jauniešiem atver daudzas duvis, veidojot priekšstatu par apkārt notiekošo un domājot par nākotnes iespējām.

Aleksandra ir pateicīga par iespēju satikt gan Latvijas cilvēkus, gan daudzos ārvalstu brīvprātīgos, izzināt dažādus dzīves skatījumus un diskutēt dažādiem tematiem, par vērtībām, par Eiropu.

Ko Aleksandra darīs pēc atgriešanās Francijā? “Es konkrēti neplānoju. Dzīvoju no dienas uz dienu. Redzēsim 😊”

 

Antuāna pārdomas par Eiropas Brīvprātīgā darba pieredzi.

Jautāts, kā brīvprātīgais darbs mainījis viņa dzīvi, Antuāns daudz un aizrautīgi stāsta. “Man vairs nav iemesla nedarīt lietas. Francijā es mācījos un strādāju. Man it kā bija labs darbs, laba alga, bija viss, lai sāktu “nopietnu” dzīvi. Tāds uzskats ir daudziem cilvēkiem Francijā – ganvenais atrast labu darbu, pelnīt naudu un dibināt ģimeni. Bet es izvēlējos doties brīvprātīgajā darbā uz Latviju. Es jūtos jauns. Es vairs nejūtu spiedienu, man vairs nav svarīgi sabiedrībā pieņemti uzskati par vecumu, pienākumiem, kā būtu jādzīvo. Vairs nevēlos tērēt laiku man nevērtīgām nodarbēm. Gribu baudīt dzīvi un iespējas, ko tā sniedz! ”

Pirms došanās uz Latviju daudzi draugi Antuānu nesaprata, kāpēc viņš izvēlējies pamest labu darbu un Franciju, lai dotos uz Latviju, par ko neviens īsti neko nezināja. “Tagad es jūtos bagāts. Esmu saticis tik daudz dažādu cilvēku, dzirdējis tik daudz stāstu. Es varu ceļot, strādāt ar sevi, mācīties. Latvijā no jauna esmu atradis savu zinātkāri!” Antuāns uzskata, ka arī cilvēki Alūksnē ir ļoti zinātkāri un ieinteresēti, vienmēr jautā, kāpēc Antuāns ir Alūksnē, kā viņam te sokas, ar ko viņš nodarbojas.

Antuāns Alūksnē un PII “Sprīdītis” kolektīvā jūtas kā mājās. Viņš projekta laikā labi pavadījis laiku arī ar citiem ārzemju brīvprātīgajiem, bet tomēr atzīst, ka vislabāk jūtas vietējo cilvēku pulkā. Bērnudārzā ir ģimenes sajūta. Arī ārpus darba viņš Alūksnē iepazinis lieliskus cilvēkus visdažādākajies vecumos.

Viņš ir pateicīgs ikvienam cilvēkam, ko saticis, kas viņu tik labi uzņēmis un ļāvis justies kā mājās. “Es neatvados, bet saku uz drīzu redzēšanos. Varbūt ne ļoti drīz, bet es noteikti atgriezīšos Alūksnē!”

Aleksandra brīvprātīgā darba laikā bērniem un jauniešiem piedāvāja franču valodas un šūšanas nodarbības, palīdzēja skolas pasākumos, kā arī vienu reizi mēnesī Apes iedzīvotājus aicināja iepazīties ar franču kultūru. Savukārt Antuāns sevī atklāja prieku pavadīt laiku ar bērniem, rotaļāties, doties pastaigās un visos iespējamajos veidos atbalstīt iestādes kolektīvu ikdienas darbos.

Abi jaunieši bija daļa no biedrības “Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” projekta “Eiropas misija - Alūksne”, ko finansiāli atbalsta ES programma "Erasmus+". Finansējumu administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

    

Seminārs Viļakā

7.augustā Viļakā aicinām uz semināru par kopienas veidošanos un brīvprātīgā darba lomu šajā procesā.
Iespēja uz semināru doties no Alūksnes, piesakoties pa tālruni 28642250 (Dzintra).

Erasmus + KINO

Mūsu Eiropas brīvprātīgie Antuāns un Aleksandra no Francijas dalīsies savā pieredzē, pārdzīvojumos un pārdomās par Eiropas Brīvprātīgā darba pieredzi. Tam visam klāt būs arī īsfilmas par Eiropas tēmu zem klajas debess.

Piedāvājam nodarbību par dizaina domāšanu

Nodarbību vada Ilze Zvejniece - biedrības "Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs" un nodibinājuma "Alūksnes un Apes novada fonds" projektu vadītāja ar 10 gadus ilgu pieredzi projektu vadībā NVO un jaunatnes jomās. Projektu un dažādu notikumu veidošanas procesā Ilze izmanto dizaina domāšanas principus.

MAKSA PAR NODARBĪBU 10 EUR

Pieteikšanās līdz 11.jūnijam, aizpildot anketu https://ej.uz/DizainaDomasanaAluksne

Konsultācijas, semināri un darba ēnošana NVO

No 2019. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim biedrība "Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs" īsteno projektu "Alūksnes NVO atbalsta centrs – reģiona NVO attīstībai", kura mērķos ietilpst nodrošināt kvalitatīvu aktuālās informācijas pieejamību un izglītības pasākumus Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju, Viļakas, Baltinavas, Smiltenes, Gulbenes novadu NVO, neformālo iedzīvotāju grupu pārstāvjiem un citiem interesentiem.

Projekta laikā piedāvājam:

KONSULTĀCIJAS par NVO dibināšanu, finansējuma piesaistes veidiem, projektu pieteikumu sagatavošanu, lietvedības, grāmatvedības un juridiskajiem jautājumiem, brīvprātīgo darbu, NVO, privātā sektora un pašvaldības sadarbības modeļiem. Konsultācijas nodrošina biedrības pārstāvji – valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece, sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Zvejniece, grāmatvede Agnese Melece un valdes loceklis Arnis Bērziņš. Konsultācijas sniedzam pa tālruni (64322236, 26185282), elektroniski (e-pasts aluksnesnvocentrs@gmail.com) vai sarunājot tikšanos klātienē. Konsultācijas varam sniegt arī jūsu izvēlētā vietā – īpaši, ja vienuviet pulcēsies vairāki interesenti;

SEMINĀRUS NVO pārstāvjiem par tēmām: projektu veidošana, radoši finansējuma piesaistes veidi NVO sektorā, brīvprātīgais darbs, koučinga pieeja NVO darbībā, kopienas veidošanās un tā ietekme uz teritorijas attīstību. Līdz šim notikuši semināri Palsmanē un Gulbenē. Viens seminārs paredzēts Balvos, bet vēl ir iespējams pieteikt kādu no semināriem savā novadā.

NVO DARBA ĒNOŠANA. Laika posmā no jūnija līdz septembrim 8 NVO pārstāvjiem būs iespēja piedalīties NVO darba ēnošanā, kur būs iespēja izvēlēties kādu no organizācijām visā Latvijā un uzturēties 2 dienas, vērojot konkrētās NVO ikdienas darbu, iesaistīties aktivitātēs, pārrunāt aktualitātes. Katrs dalībnieks saņems strukturētus jautājumus, kas labāk palīdzēs iepazīt organizāciju. Ēnošanu organizēs projekta aktivitāšu koordinatore Dzintra Zvejniece. Aicinām pieteikties NVO darba ēnošanai, aizpildot naketu https://ej.uz/NVOenosana vai pa tālruni 64322236 vai 26185282.

SAZINIETIES AR MUMS
Pa tālruni 64322236, 26185282
Pa e-pastu aluksnesnvocentrs@gmail.com

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Konference "Cilvēks un pilsētvide"

Laiks: 2019. gada 8. maijā (trešdiena) plkst. 10.00 – 14.00

Vieta: Alūksnes Kultūras centrs, Brūža ielā 7, Alūksnē

 PROGRAMMA

09.30 – 10.00	Reģistrācija un kafija
10.00 – 10.20	Atklāšana un ceļa vārdi
10.20 – 10.40	Iedzīvotāju iesaiste pilsētvides veidošanas procesā Madara Sildega-Mieriņa, Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitekte
10.40 – 11.30	Stārķi un truši. Pētījumi, līdzdalība un lietotāju iesaistīšana mūsdienu pilsētu veidošanā Matīss Šteinerts, arhitekts - antropologs
11.30 – 12.00	KAFIJAS PAUZE
12.00 – 12.15	Infrastruktūras projekti Alūksnes pilsētā Anda Lejasblusa, Alūksnes novada pašvaldības projektu koordinatore
12.15 – 12.30	No idejas līdz realizācijai vides uzlabošanā Dzintra Zvejniece, biedrības “Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” valdes priekšsēdētāja
12.30 – 12.45	Atkritumu šķirošana Jurģis Ugors, SIA “Pilsētvides serviss” pārstāvis
12.45 – 13.00	Kā izskatās bērnu ikdienas pastaiga Alūksnē? Sanita Strakša, PII “Sprīdītis” skolotāja
13.00 – 13.15	Vēsturiskas ēkas apdzīvošanas stāsts Aivars Ezeriņš, SIA “Benevilla”
13.15– 13.30	Alūksnes pilsētas vides uzlabošanas iespējas, izmantojot Pop-up shop metodi Kristīne Lāce, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja
13.30 – 13.40	LEADER projektu finansējums vides sakārtošanai Santa Harjo - Ozoliņa, biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja
13.40 – 14.00	Konferences noslēgums

Pieteikšanās ŠEIT

Alūksnes lauku partnerība izsludina projektu konkursu

• R1.2. “Tautas sporta un nozīmīgu sporta tradīciju attīstīšana”.

• R2.1. “Sabiedrībai nozīmīgu teritoriju veidošana un sakārtošana”.

Finansējuma piesaiste NVO

Saistošie noteikumi un pieteikuma veidlapa atrodama šeit (pēdējais dokuments).

Viena organizācija viena gada laikā kopā var iegūt līdz 600 EUR.

Pieteikšanās līdzfinansējumam ir atvērta 2 reizes gadā.

Franču vakars Sabiedrības centrā

Sarunas ar Eiropas brīvprātīgo Aleksandru no Francijas, kura kopš 2018.gada novembra dzīvo Alūksnē un strādā Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā.

Aleksandra Latvijā uzturas Alūksnes NVO atbalsta centra projekta "Eiropas misija - Alūksne" laikā, ko finansiāli atbalsta ES programma "Erasmus+" un administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Brīvprātīgā Alexandra no Francijas

Kopš 2018.gada 19.novembra Alūksnē dzīvo un Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā strādā Eiropas brīvprātīgā Alexandra no Francijas.
Pirmajā mēnešu Aleksandra paspējusi uzsākt vadīt rotaļlietu šūšanas pulciņu skolā un kopā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centru Pa GALMS noorganizēt deju nodarbību ar brīvprātīgo no Polijas.
Aleksandra saka, ka šeit jūtas labi. Viņai ir viss, kas vajadzīgs. Lai gan cilvēki šeit un Francijā diezgan atšķiras, tieši Aleksandra jūtas mazliet kā intraverta latviete, komunikācijas veidā redzot daudzas līdzības starp sevi un cilvēkiem šeit.
Kas Aleksandrai šeit šķiet interesanti? Skolā reti kad ēdienreizēs līdzās dakšiņai ir arī nazītis. Vai cilvēki Latvijā mazāk kā citur lieto nazīti un dakšiņu?
Aleksandra Alūksnē un Apē būs sastopama līdz 2019.gada augustam.

Esam kļuvuši draudzīgāki

No 2018. gada 1.marta līdz 31.oktobrim biedrība "Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs" īstenojusi projektu "Alūksnes NVO atbalsta centrs - vēl draudzīgāks", kura laikā gan uzlabota Alūksnes novada Sabiedrības centra darbība un sniegts konsultatīvais atbalsts NVO jautājumos, gan īstenotas dažas sen lolotas idejas tālākai biedrības darbībai attīstībai.

Divi spilgtākie pasākumi, uz ko aicinājām abu novadu NVO cilvēkus, bija apmācības "Vides nedarbi. Ilgtspējīga saimniekošana NVO" un mācību vizīte “Vienā dienā apkārt NVO 2”, kurā tika apmeklētas vietas un cilvēki, kuri savā ikdienā un saimniekošanas veidā domā par ilgtspēju un ietekmi uz vidi. “Tik brīnišķīgi, ka tepat blakus ir cilvēki, kas saimnieko citādāk, kam rūp daba un kas izprot, cik liela nozīme ir katrai mūsu darbībai,” noslēgumā izteicās viens no mācību vizītes dalībniekiem. Prieks, ka ne tikai vienreizēja, bet nu jau patstāvīga sadarbība mums izveidojusies ar Zeltiņu pagasta jaunietēm Sigitu, Agati un Anitu, kurām patiesi rūp vides izglītības jautājumi. Vides tēma mums ir un paliek aktuāla, tāpēc to turpināsim attīstīt arī 2019.gadā.  

Jaunums, ko Alūksnes NVO atbalsta centrs ieviesa sadarbībā ar PII “Sprīdītis” Alūksnē un D.Ozoliņa Apes vidusskolu, ir Eiropas Brīvprātīgā darba projekta sagatavošana un nu jau arī īstenošana, kā rezultātā drīzumā šajās iestādēs darbu sāks brīvprātīgie jaunieši no Eiropas.

Projekta laikā nodrošinājām Alūksnes novada Sabiedrības centra pieejamību organizācijām un aktīvajiem iedzīvotājiem, kā arī uzlabojām vidi tajā. Piemēram, izveidojām vēsturisku foto galeriju, atainojot Alūksnes cilvēku sabiedrisko darbošanos pirmās brīvvalsts un padomju gados, kā arī izveidojām informatīvās zīmes ar videi draudzīgākas saimniekošanas ieteikumiem centra iemītniekiem un apmeklētājiem.

Sekojot līdzi Sabiedrības centra apmeklējumam, izrādās, ka mūsu mājas slieksni ik mēnesi pārkāpj vismaz 430 cilvēku. Tāpat sniedzām konsultācijas gan NVO, uzņēmumu un pašvaldību pārstāvjiem, gan aktīviem iedzīvotājiem, kuri interesējas par brīvprātīgā darba, projektu īstenošanas iespējām un citiem jautājumiem.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienā dienā apkārt NVO 2

Vizītes laikā viesosimies Alūksnes novada Zeltiņos, kur tiksimies ar aktīvām un zaļi domājošām jaunietēm, kuras šā gada vasarā organizēja izglītojošu pasākumu bērniem un jauniešiem, lai rosinātu viņus aktīvi domāt par videi draudzīgi dzīvesveidu. Tāpat viņas kopā ar citiem Zeltiņu aktīvajiem iedzīvotājiem soli pa solim vieš ilgtspējīgus risinājumus citos Zeltiņu pagastā notiekošos pasākumos.

Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Gaujienas mācītājmuižu, kur sastapsim Gaujienas un Opekalna Evaņģēliski luterisko draudžu cilvēkiem. Šeit iepazīsim draudžu pieredzi, organizējot pasākumus un domājot par vēsturiskās mācītājmuižas atjaunošanu.

Dienas otrajā daļā dosimies uz Smiltenes novadu, kur ciemosimies lauku mājās "Lejas Varicēni", kur videi draudzīgs dzīvesveids ir dzīvesstils. Saimnieki darbojas biedrībā "Smiltenei un Latvijai", uzņem ārvalstu brīvprātīgos, ceļ Hobitu mājas un pēta, kā vēl efektīvāk izmantot dažādus resursus. Vizīti noslēgsim atvērtajā saimniecībā "Zadiņi", tiekoties ar Latvijas Permakultūras biedrības vadītāju un viņa līdzgaitniekiem.

PIETEIKŠANĀS LĪDZ 25.SEPTEMBRIM ŠEIT. Vietu skaits ierobežots, tāpēc neatlieciet pieteikšanos!

Pasākums notiek projekta "Alūksnes NVO atbalsta centrs - vēl draudzīgāks" laikā, ko atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Eiropas brīvprātīgie Alūksnē un Apē

Projekta laikā 1 jaunietis strādās pirmsskolas izglītības iestādē "Sprīdītis" Alūksnē, savukārt otrs jaunietis - D.Ozoliņa Apes vidusskolā. Šobrīd notiek projektam piemērotu kandidātu meklēšana un uzrunāšana, kā arī dzīvesvietas un citu praktisku jautājumu risināšana, lai projekts varētu tikt veiksmīgi īstenots.

Projektu "Eiropas misija - Alūksne" līdzfinansē ES programma "Erasmus+".

Eiropas brīvprātīgais Slovēnijā

Medicības vērtures muzejam 10

Dr.A.Misiņa medicīnas vēstures muzejs 18.jūlijā pulksten 15.00 aicina uz savas 10 gadu jubilejas pasākumu muzeja pagalmā.

Vieta: Raiņa bulvāris 1, Alūksne

Programmā:

1.    Īss ieskats muzeja 10 gadu darbībā

 2.    Pateicība dedzīgākajiem biedriem un atbalstītājiem

 3.    Jaunizveidotās spēles iemēģināšana

 4.    Šīgada medus ražas degustācija un iegāde

 Aicināti bijušie un esošie atbalstītāji. Aicināti visi, kam sirdī tuvs muzejs un medicīna.

Projekta īstenošanas dienasgrāmata

Materiālā "Saslēdzam un darām" iespējams

• iepazīties ar mūsu projekta īstenošanas pieredzi -veiksmēm, grūtībām un mācībām, ko nākamreiz darīt citādi;
• iedvesmoties no 5 dažāda apjoma radošiem sadarbības stāstiem no Alūksnes, Apes un Gulbenes novadiem, kā arī Vidzemes reģiona.

Kā darbu ar jauniešiem organizē Somijā...

Kā biedrības “Alūksnes nevalstisko organizāciju centrs” pārstāvei no 10. līdz 14.jūnijam man bija iespēja piedalīties mācību vizītē “Darbs ar jaunatni lauku organizācijās” Somijā. Mana galvenā interese bija Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) organizēšanas pieredze lauku teritorijās – kā ārzemju jauniešiem, kuri ierodas mūspusē veikt brīvprātīgo darbu, veidot draudzīgu un ieinteresētu cilvēku loku, lai no EBD projektu pieredzes iegūtu iespējami plašāka grupa. Vizītes laikā sapratu, ka no Somu pieredzes varu mācīties un iedvesmoties daudz vairāk.

1.       SADARBĪBA. “Mēs nedarām labāk viens par otru, bet darām kopā,” teica vizītes galvenais organizators, kurš ir attiecīgā reģiona koordinators starptautisko sadarbību jomā (kas nebūt nav plaši izplatīta prakse Somijas lauku reģionos). Mērķtiecīgi centieni attīstīt plānveidīgu un jēgpilnu sadarbību bija galvenais pārsteigums somu praksē. Reģionāls jaunatnes lietu koordinators, kas strādā Tamperes un apkārtējo pašvaldību labā, un citi reģionāli koordinatori, kas veido atbalsta pasākumus jaunatnes darbiniekiem, kuri vieni paši strādā savās pašvaldībā. Mobilā jaunatnes darba “vienības”, kas dodas tikai tur, kur pašvaldības atvērtas sadarbībai. Vairākas pašvaldības uztur vienu mobilā darba auto. Jaunatnes darbinieki cieši sadarbojas ar skolām, sociālajiem darbiniekiem, policiju, vecākiem un citiem iesaistītajiem, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem jauniešiem atkal iziet sabiedrībā, izaicināt sevi, pārvarēt bailes, mācīties un iekļauties darba tirgū vai izglītības procesā. Dažādu organizāciju darbā nav runas par konkurenci – kurš labāk un vairāk strādās -, galvenais ir strādāt kopā, lai radītu pozitīvas pārmaiņas jauniešu dzīvē.

2.       Darbs ar jauniešiem tur, kur jaunieši reāli ir. Somijā pastāv īpašs jaunatens darba virziens outreach youth work, kur jaunatnes darbinieki nav piesaistīti konkrētam jauniešu centram vai telpai, bet rod dažāda veida variantus, kā sasniegt jauniešus. Ņemot vērā milzīgos attālumus starp pilsētām, ciemiem un pat viensētām īpaši Somijas austrumos un ziemeļos, Somijā mērķtiecīgi tiek attīstīts mobilais darbs ar jauniešiem. Tas nozīmē, ka jaunatnes darbinieki regulāri dodas uz nelieliem ciemiem, lai satiktos ar jauniešiem un darītu zināmu, ka viņi ir blakus, ja nepieciešams aprunāties, lūgt palīdzību vai vienkārši pavadīt laiku, spēlējot kādu spēli, tādējādi veidojot savstarpēji uzticamas attiecības. Jaunatnes darbinieki var būt sastopami gan degvielas uzpildes stacijās, gan autobsu pieturās, gan skolās – tur, kur jaunieši reāli uzturas. Tāpat tiek izmantota interneta vide (digital youth work) – jaunatnes darbiniekiem spēlējot datorspēles vai esot aktīviem sociālo tīklu lietotājiem un veidojot kontaktu ar jauniešiem tur. Ja jaunietim ir problēmas, ko iespējams risināt sadarbībā ar citām institūcijām, jaunatnes darbinieks palīdz jaunietim (tikai ar piekrišanu) spert nākamos soļus. Ja rodas jautājums, kāpēc laiku veltīt tiem, kuri paši nav aktīvi? Vienkārši – Somijas valdība ir izrēķinājusi, ka 1 nestrādājošs jaunietis bez izglītības, dzīves un sociālām prasmēm, valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro. Lētāk naudu ir ieguldīt kvalitatīvos atbalsta mehānismos.

3.       ĻAUT BŪT. Viens klasisks mazpilsētas jauniešu centrs – liela telpa ar virtuves, kino, spēļu zonu un visdažādākajos veidos apzīmētām sienām. Jaunatnes darbiniece stāsta, ka jaunieši paši laika gaitā apgleznojuši sienas. Kādam var likties, ka krāsas nav pietiekami saskaņotas, ka līnijas nav pietiekami taistas un zīmējumi izstrādāti. Tomēr galvenā būtība jaunatnes darbā ir ļaut jauniešiem būt jauniešiem, izteikt trakas idejas un tās īstenot, pašiem organizēties un darboties. Kamēr tu neaizskar citus, nelamājies, nelieto fizisku spēku, tu vari būt gan skaļš, gan ekstravagants. Tu vari būs tas, kas esi vai kas vēlies būt.

4.       BŪT KOPĀ. “Darbs ar jauniešiem nav par darīšanu, bet par būšanu kopā,” izteicās kāds no Somijas jaunatnes darbiniekiem. Jaunatnes darbinieki ir atbalsts jauniešiem, plecs un iespēja lūgt palīdzību. Un, kas svarīgi, neko nedarot jauniešiem “aiz muguras” bez piekrišanas vai domu apmaiņas. Tik bieži mēs mēģinām aizpildīt klusumu, telpu un galvu ar visdažādākajām aktivitātēm, kas nodarbinātu, izklaidētu vai pamācītu jauniešus. Varbūt var vienkārši sākt ar jautājumu, kā tev iet un kas notiek tavā dzīvē. Un balstoties uz sadzirdētu, kopā var domāt tālākot soļus. Tādējādi var taupīt enerģiju, kas tiek investēta aktivitāšu organizēšanā, kuras jauniešiem vispār nav saistošas vai kur jaunieši ir tikai kā skaista dekorācija.

Katrā ziņā pēc mācību vizītes nebija sajūta, ka Tur viss notiek, bet pie mums nekā nav. Latvijā darbs ar jauniešiem katrā pašvaldībā ir atšķirīgos attīstības līmeņos, bet izaugsme, superentuziastiski jaunatnes darbinieki un situāciju saprotošas pašvaldību vadības ir. Strādājot pie savstarpējās uzticēšanās un patiesi jēgpilnas sadarbības veidošanas, arī mēs varam savus ierobežotos resursus ieguldīt gan labāka darba ar jaunatni tīkla, gan citu izaicinājumu risināšanā.

Ikviens jaunatnes darbinieks, jauniešu līderis vai ikviens cits, kurš strādā ar jauniešu mērķauditoriju, var pieteikties dalībai dažādos mācību pasākumos, ko nodrošina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Aktuālā informācija meklējama mājas lapā www.jaunatne.gov.lv.

Mācību vizīte “Youth Work in Rural Organizations” tika finansēta ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

 

Ilze Zvejniece

Alūksnes NVO atbalsta centra projektu vadītāja

Vides draudzīga pieeja izplešas

Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek saražoti 430 kg atkritumu, kas ir milzīgs daudzums. Lielākā daļa no atkritumiem Latvijā netiek šķiroti un pārstrādāti. Tomēr, piedomājot pie saviem paradumiem un mainot izvēles, mēs varam kļūt draudzīgāki. Un šajā jomā labākais piemēra rādītājs ir sabiedriskais sektors, gan savā ikdienā, gan publisku pasākumu organizēšanā domājot un rīkojoties tā, lai atstātu iespējami mazāku ietekmi uz vidi.

Apmācības vadīta pieredzējusi neformālās izglītības mācību vadītāja, biedrības "Homo ecos" dibinātāja un vides jautājumu aktualizētāja Santa Krastiņa. Savukārt ar savu ļoti praktisko pieredzi dalījās māsas Sigita un Agate Mūrnieces no Alūksnes novada Zeltiņu pagasta, kuras savās mājās ieviesušas bezatkritumu (Zero waste) pieeju, kas nozīmē, ka iepērkoties tiek izmantoti savi trauki, auduma maisiņi, tiek lietotas no dabīgiem materiāliem veidotas zobu birstes, no savu laiku nokalpojušām lietām tiek veidoti jauni un praktiski izstrādājumi. Bet galvenais - ļoti tiek domāts, ko un kāpēc pirkt. Ja var nepirkt, tad kāpēc nē?

Apmācību nobeigumā dalībnieki pavisam praktiski veidoja švammes, iepirkumu maisiņus un citas lietas no vientuļām zeķēm un nevēlamiem T-krekliem.

Mēs Alūksnes novada Sabiedrības centrā un savos rīkotajos pasākumos turpinām ieviest videi draudzīgos risinājumus, atsakoties no vienreizējās lietošanas traukiem, iespējami vairāk produktu pērkot no vietējiem ražotājiem un iespējami mazākā iepakojumā. Tas patiesi ir tā vērts!

Pasākums notiek projekta "Alūksnes NVO atbalsta centrs - vēl draudzīgāks" laikā, ko atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, un projekta "Videi draudzīgas NVO Alūksnes novadā" laikā, ko atbalsta Alūksnes novada pašvaldība.

Vides nedarbi. Ilgtspējīga saimniekošana NVO

Tāpēc apmācībās

*pētīsim, kādus videi draudzīgus saimniekošanas risinājumus radušas NVO Latvijā

Pieteikuma anketa

Vides konferences rezultāti

Konferences noslēguma daļā dalībnieki strādāja 3 grupās, kur izteica viedokli un idejas par aktuāliem jautājumiem vides jomā.

Darba grupu rezultāti

 Ko vēl uzlabot, lai mēs būtu videi draudzīgi?

Alūksne var būt pirmo pilsēta Latvijā vides jomā (Zaļā pilsēta), tāpēc, organizējot lielos pasākumus Alūksnē,

• samazināt plastmasas trauku lietošanu,
• salūtam paredzēto finansējumu izlietot citur,
• plānojot pasākumus, vairāk iesaistīt sabiedrību.

Turpināt ceļu, celiņu, pagalmu sakārtošanu

Novietot vairāk atkritumu urnu, tajā skaitā šķirojamo atkritumu urnas

Sākt publiskajās pilsētas vietās ierīkot dalītu atkritumu savākšanu (šķirošanas konteineri pieejami publiskajās atpūtas vietās)

Skaisti nomaskēt aktritumu konteineru vietas ar apstādījumiem, uzbūvēt mājiņas, konteinerus novietot mazāk redzamās vietās

Ietilpīgu iepirkumu maisiņu izveide ar novada simboliku

Vairāk organizēt izglītojošus pasākumus

Publiskās un populārās atpūtas vietās izvietot vairāk konteineru, košu ziedu elementu, stādīt ceriņus, jasmīnus

Radīt mūsu īpašos pasākumus (sakoptākais pagalms, skaistākais dzīvžogs u.c.)

No atkritumiem veidot dizaina elementus

Kopā pie meistara mācīties atjaunot mēbeles, kopt dzīvžogus un tml.

Izveidot organisko atkritumu šķirošanas, savākšanas iespējas

Pilnveidot atkritumu savākšanas laukumu

 Kā Alūksni vēlamies redzēt nākotnē?

Alūksne - ziedoša un zaļojoša zaļākā pilsēta Latvijā

Alūksne kā mazpilsēta – pierobežu galvaspilsēta

• apstādījumus veidot atbilstoši mazpilsētai
• atjaunojot ēkas, saglabāt vēsturisko logu rāmju rūtojumu
• 
  
• saglabāt un atjaunot laivu novietnes, malkas šķūnīšus pie dzīvojamajām mājām
• 
  
• maksimāli saglabāt vēsturisko apbūvi, to atjaunot atbilstoši vēsturiskajam izskatam

Pašvaldībai atbalstīt ēku fasāžu atjaunošanu vēsturiskajā izskatā (līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās – Kuldīga, Limbaži)

Katra nogrieztā koka vietā iestādīt 2 jaunus

Izveidot celiņu uz Kalnadruvām

Mērķtiecīgi veidot ģimenēm, senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemērotu vidi (kvalitatīvi veidota vides pieejamība)

Izveidot vairāk publisko tualešu un atkritumu urnu

Atjaunot rotaļu laukumu pie Jaunās pils, atbilsoši pils parka stilistikai

Veidot vispusīgi drošu vidi

Žogu pie VEF teritorijas izmantot kā mākslas darbu sienu

Sakārtot Lujāna pilsdrupas

Novērtēt pilsētas ainavas un atzīmēt plānošanas dokumentos

Labiekārtot kultūrvēsturiskās vietas (Glika Ozoli, Kanceles kalniņš, Rīgas, Miera un Pils ielas krustojums, kas bijis vēsturiski nozīmīgs)

 Informācijas pieejamība par vides jautājumiem

Regulāri informēt iedzīvotājus par to, ko var un nevar darīt savā teriotijā

Vairāk un aktīvāk izplatīt informāciju par atkritumu šķirošanas vietām un kārtību, kā pareizi šķirot, kā arī, kur likt specifiskus atkritumus (gaismas spuldzes un tml.)

Izplatīt informāciju par lielgabarīta atkritumu, elektropreču savākšanu

Informēt iedzīvotājus par iespējām atbrīvoties no pērnajām lapām, lai samazinātu lapu dedzināšanu pavasarī un rudenī

Uz atkritumu konteineriem uzturēt aktuālu informāciju par pareizu šķirošanu un sekot līdzi šai informācijai

Vairāk informācijas skolās par atriktumu šķirošanu

Skolās vairāk runāt par Zero Waste (bezatkritumu dzīvesveids) principiem, lai sākotnēji samazinātu atkritumu veidošanos