Dodoties savā brīvprātīgā darba piedzīvojumā, biju pilns apņēmības un gatavs darbam un visam, ko tas man varētu sniegt. Manuprāt, tas ir vienīgais racionālais veids, kā izmantot šo iespēju. Varbūt tāda ir mana nostāja, jo biju jau nedaudz pieaudzis, kad nonācu līdz šim solim. Tiku novērojis, ka dažiem cilvēkiem bija licies, ka tas būs atpūtas brauciens vai garš atvaļinājums. Tagad, kad projekts ir beidzies, manas ekspektācijas ir piepildījušās, un uzskatu, ka esmu ieguvējs. Skatoties atpakaļ, varu teikt, ka izmantoju savu iespēju piedalīties projektā pilnvērtīgi un man nav, ko nožēlot, lai cik dramatiski tas izklausītos. To pieminu, jo mūsu projektā visiem nebija tādas pašas sajūtas kā man, bet, manuprāt, tas lielākoties ir atkarīgs no paša dalībnieka, vai viņš ir gatavs un gribošs izmantot dotās iespējas. 

Minēju, ka uzskatu, ka esmu ieguvējs, jo, manuprāt, brīvprātīgais darbs ir 'once in a lifetime' iespēja,  vismas Eiropas Solidaritātes korpusa programmas kontekstā, un ja to izmanto pareizi, ir iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei. Projekta laikā esmu ieguvis draugus, kas, liekas, ir uz dzīvi, un daudz par sevi atklājis. Par savām prasmēm strādāt starptautiskā kolektīvā, par to, cik viegli ir adaptēties citā valstī un kultūrā, jo, manuprāt, lai arī cik cilvēki būtu atšķirīgi, tik viņi visur ir vienādi, dzīves pieredzes ir līdzīgas, un ir iespējas atrast kopīgu valodu.

Viens no grūtākajiem periodiem šajā gadā bija laiks, kad Covid-19 veica savu uzvaras gājienu cauri pasaulei. Mana darba vieta bija slēgta divus mēnešus, un pēc pirmajiem panikas mirkļiem, kad situācija bija apzināta un nostabilizējusies, vajadzēja atrast, kā sevi nodarbināt. Par laimi ar koordinatoru atradām apjomīgu un laikietilpīgu projektu - renovēt kambari ēkā, kur atradās brīvprātīgo dzīvoklis. Dēvēju to par kambari (mēs to projekta laikā saucām daudz krāsainākos vārdos), jo sienās un griestos bija milzīgi caurumi, kurus vajadzēja aizmūrēt. Man bija iespēja iegūt jaunas un atsvaidzināt vecās būvniecības prasmes, un pavadīt daudz laika ar sevi domājot, dažreiz nedomājot nemaz un redzot sava roku darba rezultātu.

Ja tu arī esi saņēmis drosmi šim solim vai tikai spēlējies ar šo domu, apdomā kāpēc tu to dari un ko tu no tā vēlies iegūt. Izvēlies projektu rūpīgi , pirmajā vietā liekot projekta saturu nevis vietu, uz kurieni brauc. Jo , manuprāt, nav jēgas būt vietā, kas tev patīk un aizrauj, bet tajā pašā laikā būt nožēlojamam, jo tavs projekts tevi neapmierina. Tāpat kā tas ir tavs lēmums doties šajā piedzīvojumā, tas ir tavs lēmums labi pavadīt laiku, iejusties savā komandā, kolektīvā, sabiedrībā, veidot un kopt labās attiecības kas tavam laikam tur piešķirs nozīmi. 

Veiksmes!

Edvards Ludvigs, 22.09.2020. Škofja Loka, Slovēnija.