Edvarda brīvprātīgā darba pieredze
23. septembris, 2020 pl. 15:07,
Nav komentāru
Dodoties savā brīvprātīgā darba piedzīvojumā, biju pilns apņēmības
un gatavs darbam un visam, ko tas man varētu sniegt. Manuprāt, tas ir
vienīgais racionālais veids, kā izmantot šo iespēju. Varbūt tāda ir mana
nostāja, jo biju jau nedaudz pieaudzis, kad nonācu līdz šim solim.
Tiku novērojis, ka dažiem cilvēkiem bija licies, ka tas būs atpūtas
brauciens vai garš atvaļinājums. Tagad, kad projekts ir beidzies, manas
ekspektācijas ir piepildījušās, un uzskatu, ka esmu ieguvējs. Skatoties
atpakaļ, varu teikt, ka izmantoju savu iespēju piedalīties projektā
pilnvērtīgi un man nav, ko nožēlot, lai cik dramatiski tas izklausītos.
To pieminu, jo mūsu projektā visiem nebija tādas pašas sajūtas kā man,
bet, manuprāt, tas lielākoties ir atkarīgs no paša dalībnieka, vai viņš ir
gatavs un gribošs izmantot dotās iespējas.
Minēju,
ka uzskatu, ka esmu ieguvējs, jo, manuprāt, brīvprātīgais darbs ir 'once
in a lifetime' iespēja, vismas Eiropas Solidaritātes korpusa programmas kontekstā, un ja to
izmanto pareizi, ir iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei.
Projekta laikā esmu ieguvis draugus, kas, liekas, ir uz dzīvi, un daudz
par sevi atklājis. Par savām prasmēm strādāt starptautiskā kolektīvā,
par to, cik viegli ir adaptēties citā valstī un kultūrā, jo, manuprāt, lai
arī cik cilvēki būtu atšķirīgi, tik viņi visur ir vienādi, dzīves
pieredzes ir līdzīgas, un ir iespējas atrast kopīgu valodu.
Viens
no grūtākajiem periodiem šajā gadā bija laiks, kad Covid-19 veica savu
uzvaras gājienu cauri pasaulei. Mana darba vieta bija slēgta divus
mēnešus, un pēc pirmajiem panikas mirkļiem, kad situācija bija apzināta
un nostabilizējusies, vajadzēja atrast, kā sevi nodarbināt. Par laimi ar
koordinatoru atradām apjomīgu un laikietilpīgu projektu - renovēt
kambari ēkā, kur atradās brīvprātīgo dzīvoklis. Dēvēju to par kambari (mēs
to projekta laikā saucām daudz krāsainākos vārdos), jo sienās un
griestos bija milzīgi caurumi, kurus vajadzēja aizmūrēt. Man bija
iespēja iegūt jaunas un atsvaidzināt vecās būvniecības prasmes, un
pavadīt daudz laika ar sevi domājot, dažreiz nedomājot nemaz un
redzot sava roku darba rezultātu.
Ja tu arī
esi saņēmis drosmi šim solim vai tikai spēlējies ar šo domu, apdomā
kāpēc tu to dari un ko tu no tā vēlies iegūt. Izvēlies projektu rūpīgi , pirmajā vietā liekot projekta saturu nevis vietu, uz kurieni brauc. Jo ,
manuprāt, nav jēgas būt vietā, kas tev patīk un aizrauj, bet tajā pašā
laikā būt nožēlojamam, jo tavs projekts tevi neapmierina. Tāpat kā tas
ir tavs lēmums doties šajā piedzīvojumā, tas ir tavs lēmums labi pavadīt
laiku, iejusties savā komandā, kolektīvā, sabiedrībā, veidot un kopt
labās attiecības kas tavam laikam tur piešķirs nozīmi.
Veiksmes!
Edvards Ludvigs, 22.09.2020. Škofja Loka, Slovēnija.