Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit (41/2023) 03.11.2023.

Latvijas Pilsoniskā alianse ir nosūtījusi vēstuli 14. Saeimas deputātiem, aicinot 2024. gada valsts budžetā paredzēt papildu finansējumu NVO fondam.

LPA uzsver, ka Latvijas nevalstiskais sektors ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību. Tādēļ vēstulē LPA aicina Saeimu programmai “Nacionālais NVO fonds” piešķirt papildus resursus, kas kopumā veidotu NVOF vismaz 5 miljonu euro apjomā (iztrūkstošā daļa 2024.gadā - 2,7 milj.euro), lai īstenotu mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku, stiprinātu pilsoniskās sabiedrības kapacitāti un radītu atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos valstī.

Papildus finansējuma nepieciešamību LPA arī pamato ar straujo inflāciju un iesniegto projektu pieteikumu skaitu, kas pārsniedz pieejamo resursu pieejamību divas reizes, kā arī norāda, ka 2023. gadā beidzas finansējums no EEZ/NOR finanšu instrumenta (Aktīvo iedzīvotāju fonds), kas pēdējos trīs gadus bijis būtisks finanšu avots organizācijām. Ar vēstuli var iepazīties šeit.

Četras iespējas līdzdalībai: NVO iespējas pārstāvēt sektoru

Memoranda padomes sekretariāts ir izsludinājis četras dažādas iespējas, kurām nevalstisko organizāciju pārstāvji var pieteikties, lai ar Memoranda padomes dotu mandātu pārstāvētu sektoru. Deleģētajiem pārstāvjiem jābūt gataviem sniegt atgriezenisko saiti un pārstāvēt Memoranda padomes un NVO un MK sadarbības memorandu parakstījušo organizāciju viedokli.

1. Projektu konkursu programmas "Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” vērtēšanas komisijas loceklis un tā aizvietotājs.
2. Memoranda padomes pārstāvis Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē:
3. Valsts pētījumu programmas “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” stratēģiskās vadības padomes loceklis.
4. Darba grupas Latvijas dalības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) koordinēšanai loceklis.

Detalizētu informāciju par iespējām pieteikties var uzzināt šeit.

LPA aicina nodrošināt pašvaldību referendumus no

2024. gada, kā tas noteikts likumā

Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) Politikas koordinatore Līna Austra Putāne pirmdien, 30. septembrī, piedalījās diskusijā saistībā ar Pašvaldību referendumu likumu, savukārt trešdien, 1. novembrī, – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā. Iekšlietu ministrija piedāvāja atlikt pašvaldību referendumu ieviešanu par diviem gadiem – līdz 2026. gadam, jo tam nepieciešamo elektronisko sistēmu sagatavot līdz nākamā gada 1. janvārim neesot iespējams. LPA uzskata, ka nepieciešams rast pēc iespējas ātrāku risinājumu pašvaldību referendumu ieviešanai.

Pašvaldību referendumi kā demokrātijas instruments iedzīvotājiem ir solīts jau kopš 1997. gada. Tādēļ LPA aicina rast risinājumu un kompromisu vietējo referendumu ieviešanai – arī, ja tas neatbilst sākotnējām iecerēm par vienotu tehnisku risinājumu visām pašvaldībām. “Un nevar piekrist Centrālās vēlēšanu komisijas apgalvojumam, ka jau šobrīd spēkā esošais Pašvaldību likums paredz virkni sabiedrības līdzdalības iespēju vietējo pašvaldību lēmumu pieņemšanā, jo šie sabiedrības līdzdalības mehānismi, atšķirībā no pašvaldību referendumiem,  nav juridiski saistoši,” stāsta LPA politikas koordinatore Līna Putāne.

Pirmdienas diskusijā tika panākts kompromiss – pārcelt pašvaldību referendumu ieviešanu līdz nākamā gada 1. septembrim, par ko plašāka informācija pieejama šeit. Taču Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti sēdē trešdien, 1.novembrī, lēma pagarināt referendumu ieviešanas termiņu – 2025.gada augustā. Nākamajā Saeimas komisijas sēdē otrdien, 7. novembrī, tiks turpināts apspriest likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kā arī grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā.