Nesēdi tumsā pilno ziņu versiju lasi šeit (14/2024) 12.04.2024.

Svinēsim demokrātiju! 9. maijā notiks

"Demokrātijas svētki"

Eiropas dienā, 9. maijā, LPA aicina ikvienu interesentu no plkst. 10.00 pievienoties Demokrātijas svētkiem AB dambī, mākslas centrā “Noass”! Svinības notiks visas dienas garumā, rīta cēlienu ievadot ar vafelēm un sociālās ekonomikas brokastīm, diskusiju par pilsonisko sabiedrību ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem pie launaga galda, pusdienas ieturot ar politisku stendapu, vēlēšanu simulāciju ar kopīga rasola izveidi, un noslēgumā baudot "vakarēšanu". Svinēsim demokrātiju, darot demokrātiju! "Demokrātijas svētku" apmeklēšana ir bez maksas. Reģistrācija šeit.

Demokrātijas svētki notiks Demokrātijas nedēļas ietvaros, kas nu jau ceturto gadu pēc kārtas tiks atzīmēta no 1. līdz 9. maijam. Demokrātijas nedēļa ir pilsoniska iniciatīva, kura tika uzsākta 2020. gadā, atzīmējot Satversmes sapulces sanākšanas simtgadi un Neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi. Simboliskais nosaukums “Demokrātijas nedēļa” tai tika piešķirts tādēļ, ka šī nedēļa sākas ar 1. maiju – Satversmes sapulces sasaukšanas un Darba svētku dienu –, kurai seko 4. maijs, Neatkarības atjaunošanas diena, un noslēdzas ar 9. maiju: Eiropas dienu.

Lai apkopotu un izplatītu informāciju par citiem Demokrātijas nedēļā rīkotajiem pasākumiem, aicinām organizācijas aizpildīt un dalīties ar anketu šeit. Sniegtā informācija tiks apkopota Demokrātijas nedēļas kalendārā.

Demokrātijas svētki notiek projekta “Svinēsim demokrātiju” ietvaros, ko finansē Eiropas Savienība. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai Latvijas Pilsoniskās alianses viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.

Aizvadīta LPA jaunievēlētās padomes pirmā sēde: par LPA padomes priekšsēdētāju ievēlēta Agnese Frīdenberga

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Pilsoniskās alianses padome ievēlēja Padomes priekšsēdētāju, šos pienākumus uz turpmākajiem diviem gadiem uzticot Agnesei Frīdenbergai. Agnese ir biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” vadošā pētniece un juriste, vairāku nacionālo un starptautisko pētījumu autore un līdzautore. Savukārt LPA padomes priekšsēdētājas vietnieks turpmāk būs biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” dibinātājs un valdes loceklis Miks Muižarājs.

Kā iepriekš minēts, 15. martā tika ievēlēta LPA jaunā padome, kurā turpmākos divus gadus strādās arī Inga Birzgale (biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”) un Inese Taurina (biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna” direktore). Darbu LPA padomē turpinās Larisa Jaņina, biedrības "Krievu balss Latvijai" valdes locekle. Šī bija LPA jaunievēlētās padomes pirmā sēde, kurā tika diskutēts par katra padomas locekļa šī gada prioritātēm, padomes darbības modeli ar Direktoru un biroju, kā arī tika izskatīti vairāki iesniegumi.

LPA kopā ar organizācijām panāk PVN izmaksu attiecināšanu ANM programmas ietvaros

Latvijas Pilsoniskās alianse (LPA) un vēl 13 organizācijas šī gada februārī vērsās pie Finanšu ministrijas ar aicinājumu veikt grozījumus Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna investīcijas “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā” īstenošanas noteikumos, iekļaujot PVN izmaksu attiecināmību projektu īstenotājiem un sadarbības partneriem. LPA ir saņēmusi vēstuli no Valsts kancelejas, ka ir uzsākts darbs pie grozījumu izstrādes šīs ANM plāna investīcijas īstenošanas noteikumos, un finansējuma saņēmējiem paredzēta PVN izmaksu attiecināšana no valsts budžeta.

Kā iepriekš vēstīts LPA un organizāciju kopīgajā vēstulē, grozījumu veikšana un PVN izmaksu attiecināšana paredzētu Eiropas Savienības investīciju noteikumu vienādošanu un nelabvēlīgu noteikumu biedrībām un nodibinājumiem novēršanu. Biedrības un nodibinājum ir bezpeļņas organizācijas, un līdz ar to tām nav pieejamu brīvu līdzekļu PVN izmaksu segšanai.

LPA uzsver, ka 2022. gadā valdība lēma atvieglot no PVN maksājumiem organizācijas tikai tādos gadījumos, ja tās veic valsts deleģētu funkciju. Taču šāds lēmums pēc būtības izslēdz atvieglojumu organizācijām, jo investīciju plānā netika paredzēts deleģēt valsts funkcijas, bet gan pārdalīt finansējumu atvērtos projektu konkursos. Tādējādi daļa projektu izmaksu, tostarp telpu noma, ēdināšanas pakalpojumi u.c., kas tiek aplikti ar PVN, organizācijām jāsedz no saviem finanšu resursiem, kas uzliek papildus finansiālu slogu. Papildus LPA vērsa uzmanību, ka citos Eiropas Savienības investīciju projektos PVN ir attiecināmas izmaksas, tādēļ neesot skaidrs, kādēļ valdība lēma, ka ANM, kas tika veidots kā pēc-krīzes atveseļošanās instruments dažādām nozarēm, PVN izmaksas nav attiecināmas. Ar LPA un citu organizāciju kopīgo vēstuli var iepazīties šeit.