Publicēta Latvijas ilgtermiņa attīstības vīzija “Latvija 2050”, kas iezīmē valsts attīstības virzienus līdz 2050. gadam..
Vīzija izstrādāta Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskais institūts “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” vadībā.
Dokumentā analizētas globālās attīstības tendences un nākotnes scenāriji, īpašu uzsvaru liekot uz produktivitātes pieaugumu, inovācijām, cilvēkkapitāla attīstību un ekonomikas transformāciju.
Centrālais jēdziens dokumentā ir noturība – spēja pielāgoties pārmaiņām un izmantot tās attīstībai. Tā ietver ekonomisko (produktivitāte, inovācijas), sociālo (izglītība, veselība), drošības (kiberdrošība, infrastruktūra) un vides dimensiju (klimatneitralitāte, enerģētika).
Vīzijā uzsvērts, ka Latvijas konkurētspēja ilgtermiņā balstīsies uz produktivitāti, inovācijām un cilvēkkapitāla kvalitāti, nevis zemu izmaksu priekšrocībām.
Dokuments kalpos kā pamats turpmākai politikas plānošanai un lēmumu pieņemšanai.

TAP portālā publicēts Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma izvērtējums, par kuru iespējams sniegt komentārus līdz 30.aprīlim.
Izvērtējums analizē reģionālās attīstības tendences un līdzšinējo politikas īstenošanu, vērtējot mērķu sasniegšanu, institūciju ieguldījumu un izmantoto resursu efektivitāti.Izvērtējums rāda, ka reģionu attīstības atšķirības pakāpeniski samazinās – reģionos ārpus Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju pieaug straujāk, taču progresu būtiski ierobežo nepietiekams finansējums, jo pieejami tikai 37,2% no nepieciešamā apjoma.
Vienlaikus uzsvērts, ka lielākā daļa investīciju pasākumu vēl ir sākumposmā, un to ietekme uz attīstību būs redzama tuvākajos gados.Izvērtējumā iezīmēti arī galvenie virzieni pēc 2027. gada – lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un infrastruktūrai reģionos, investīcijas publiskajos pakalpojumos, kapacitātes stiprināšana pašvaldībās un īpašs fokuss uz Austrumu pierobežu.
Pašvaldību apkopotais investīciju pieprasījums nākamajam periodam pārsniedz 3,7 miljardus eiro, lielāko daļu paredzot uzņēmējdarbības attīstībai un klimata risinājumiem.
Dokuments uzsver arī nepieciešamību pēc vietai pielāgotas (place-based) pieejas, ciešākas sadarbības starp pilsētu un lauku teritorijām un lielākas kopienu un vietējo partneru iesaistes politikas veidošanā.
Tas ir būtisks dokuments pašvaldībām, NVO un reģionālajiem partneriem, lai iesaistītos reģionālās politikas pilnveidē.

Apkopojot un izvērtējot 11 saņemtos pieteikumus, atbalstu ilgtspējīgu enerģijas risinājumu attīstībai saņems trīs kopienas – Zadiņu kopiena (Smiltenes novads), Kubulu kopiena (Balvu novads) un Omuļu kopiena (Valkas novads).
Kopienas izcēlās ar motivāciju, gatavību sadarboties un vēlmi meklēt praktiskus risinājumus, kā kļūt enerģētiski neatkarīgākām un stiprināt vietējo attīstību.
Šī iniciatīva nav tikai par enerģiju – tā ir par kopienu spēju sadarboties, attīstīt savus resursus un veidot drošāku nākotni savā teritorijā.
Tuvākajā laikā kopienas uzsāks darbu ar ekspertiem, lai izvērtētu piemērotākos risinājumus un attīstības iespējas.
Par iniciatīvu un kopienu pieredzi plašāk iespējams uzzināt Latvijas Lauku foruma mājaslapā.
📍 Iniciatīva top Latvijas Lauku foruma sadarbībā ar Nidus Balticus Latvijā.

Aicinām piedalīties aptaujā par nevalstisko organizāciju ārējo komunikāciju un tās ietekmi uz vietējās kopienas iesaisti. Īpašs fokuss ir uz NVO, kas darbojas kopienu attīstības un iedzīvotāju līdzdalības jomā.
Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kuri komunikācijas kanāli un aktivitātes veicina iedzīvotāju iesaisti, kas to kavē un kādi praktiski risinājumi būtu iekļaujami NVO ārējās komunikācijas vadlīnijās.
Aptauja ir anonīma, tās aizpildīšana aizņems aptuveni 5–7 minūtes, un rezultāti tiks izmantoti tikai pētījuma vajadzībām.